Mārtiņi, mārtiņi! Ziemai vaļā vārtiņi.
Mārtiņi, Mārtiņi!
Ziemai vaļā vārtiņi.
Rudentiņi projām iet,
Nu tik ziemu sagaidiet!
Nāks! Nāks! Drīz! Drīz!
Latviešiem, ir dziļi nostiprinātas senas tradīcijas, no kurām viena ir Mārtiņdiena – ziemas sagaidīšanas svētki, kurus svin 10. novembrī. Pēc saules kalendāra tas ir vidus punkts starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) Līdz ar Mārtiņiem beidzas arī Veļu laiks, kuru apvij daudz dažādas maģiskas parunas un ticējumi. Mārtiņdienu atzīmē, ejot budēļos jeb ķekatās, veidojot savus tērpus, un maskas. Budēļos dodas muzicējot ar pavisam vienkāršiem mūzikas instrumentiem, kas pieejami virtuvē, piemēram, katlu vākiem, burkām, pudelēm.
Gatavojoties gaidāmajai ziemai, ļaudis jau no seniem laikiem centušies sasmelties spēku un enerģiju, kas palīdzētu sagaidīt gan saulgriežus, gan jaunu pavasari, tāpēc reizē ar Mārtiņiem sākas budēļu jeb ķekatu laiks. No mājas uz māju iedami, ar draiskām dziesmām un jautriem dančiem, asprātībām un jokiem ķekatnieki sauc gaismu un iekur prieka dzirksti tumsā!
Tā arī mūsu 5-7 gadīgie audzēkņi ar jautrām dejām ( “Gailīšu deja”, “Kamolīts”) , dziesmām, draiskām rotaļām ( “Gaiļa aste”, “Gailīšu cīņa”, “Gaiļa māks”) pavadīja rudeni. Bērni uztaisīja maskas, izvēlējas sev tērpus, lai dotos ķekatās. Uztaisīja Martiņgailīšu figūras un uzzināja Mārtiņdienas tradīcijas, ticējumus, minēja mīklas.
Mārtiņdienas ticējumi:
-Ja Mārtiņdiena ir miglaina, būs silta ziema, bet, ja jauka un skaidra, ziemā būs liels sals.
-Ja Mārtiņdienā uz jumtiem jau ir sniegs, tad būs gara ziema.
-Ja Mārtiņdienā sarma kokos, nākamajā gadā būs daudz dārza augļu.